ilbnsirn

taqbilt n ilbnsirn, illan g udɣar igan ul n udrar n waṭlas amqran tsga n tagut, iwutta nns glin tt zɣ ttmi n iwutta n tqbilt n ida uziki dar wasif n issn s iffus ar tizi umaɛcu s isil n usrratu ar iwutta n tqbilt n wanfifn s iẓẓlmḍ, d zɣ iwutta n ida umḥmud s iming ar iqbiln n ida ubuzya d ayt xṭṭab d intugga s tagut. ilbnsirn gan assaɣ n tqblit s tmaziɣt, d wanna zɣ gis igan ar itt ili ism n ulbnsir, ttawssan tmazirt n ilbnsirn mas  tga aɣaras n ikabaṛn n tsbbabt lli izdin ngr sus d lḥuz, ig udwwaṛ n uglagal lli igan adɣar azayku ɣ umzruy, illa udwwaṛ ad f iẓẓlmḍ n tmnaḍt n wasif n issn, imlaln i taskamt zɣ uɣaras n tizi umaɛcu g tqbilt n ilbnsirn, ili awd ugadir n urɣ, lli igan ixʷrban n ugadir n iɣrm n urɣ lli itrsn f yat tawrirt illan iẓẓlmḍ n ilbnsirn zɣ tsga n tizi umaɛcu.



  idɣarn ad lan tazdayt d umzruy n tmazirt ad, msarn gis  kigan n imnɣan izrin g umzruy ngr ilbnsirn d wanfifn d ayt unẓuḍt d isbaɛin ɣ ddaw n tnbaḍt n ugllid bu ɛbd llah muḥmmad lqaym b llah asɛdi, zɣ yat tsga, d yat tsga yaḍn ngr asn d brtqqiz, lli iran ad kkusun lmṛṛuk, skrn abrid nnsn zɣ udrar n waṭlas, ig udwwaṛ n uglagal aflla n wasif n issn adɣar g isrs imnayn nns n imnɣan, ilin dis tizi ann igʷrramn isbaɛin ḥma ad mmulin brtqqiz ɣ gr idrarn  ann g usggʷas n 1516 t, ɣ ddu tnbaḍt n isɛdin, ikka imnɣi ngr asn d brtqqiz kigan n isggʷasn ar 1526 t, immt ɣ uglagal akud ann ɛbd lmalk asbaɛi.

- kra n tmatarin zɣ umzruy n ilbnsirn :

 ttawbdar tqbilt n ilbnsirn, g udlis n (وصف أفريقيا), n unmmuddu ittawssann (lḥasan lwzzan), lli mi gan assaɣ n (lyun n tfriqt) lliɣ tt inn ikka ɣ usggʷas n 920 h /  1515 t, inna :

« iga udrar ad agzzum zɣ  udrar n waṭlas, lli d issfaln zɣ  udrar n (ida uɛaql) iɣzzif s iwala iming ibbi 50 n mil ar adrar n wanfifn tsga n mṛṛakc, ibḍu ngr usga iggutn zɣ iḥaḥan d sus. ɣ yat tsga n udrar ad, illa ubrid tt kkan  middn iɣ ran sus ( tlla tmazirt n wanfifn ɣ ilad iẓẓlmḍ n ilbnsirn, ngr asif n umjnif s tagut d wasif n imi n tanut s iming.). adrar ad yuma s ufgan, middn dusnin darsn kigan n isan d tugtt n imassn sa ttmaɣn ngr asn d imzza (الأعراب) ḥma ad tt ur ajjn ad kcmn s tmazirt nnsn, ur gis llant tɣrmawin d iɣrman d tgʷmma iẓlin, llant gis kigan n iduṛan, ilin ngr middn ad igʷrramn ggutn, swalan asn middn tanbaḍt. d ikaliwn nnsn fulkin i tmẓin d waddagn, ilin kigan n ifran d iɣbula n waman gan inn isaffn lli nn iffin ɣ wasif n cicawa.

  ar lssan middn ad timlsa ɣusnin, ar d ssufuɣn middn ad zɣ wakal nnsn, kigan n uzzal, ar t zznzan smunn nqqʷṛt, ilin gr middn ad kigan n udayn ittsudun isan nnsn, asin tuzzalt ifrsn, ḥaman f middn nnsn ayt udrar, udayn ad gantn kullu udayn yaḍn n tfriqt, d udayn lli mi ifrɣ usgd nnsn, gan asn s wassaɣ (kṛaym).

  imɣi ɣ udrar ad waddag n tasaft d wazar d ikiḍu d waddagn n waqqayn ttswik, ayt tmazirt ad ar smmrwayn lluz d lhṛjan n uzmmur, sffaɣn d zɣ gis zzit ar tt cttan d ar sis tt sufun.

zriɣ ɣ uɣaras n udrar ad lliɣ d iwrriɣ zɣ sus, gn iyi middn d unbgi mqquṛn brrkn siti, lliɣ diti usiɣ tabrat zɣ dar ugllid asɛdi, ɣ usggʷas n 920 h».

- udmwan ttawssann lli ganin zɣ ilbnsirn :

  llan udmawn ttawssann lli igan zɣ ilbnsirn, lli ttawssann g tirra n tskla d uẓawan amaziɣ.

ṛṛays lḥajj muḥmmad albnsir :

  iga lḥajj muḥmmad albnsir, zɣ inaẓuṛn izwarn is ssnn atig n tutlayt tamaziɣt d tussna nns, immaɣ s umarg nns d umdyaz nns ad as d issiwrri imikk n uzrf nns.

  iga muḥmmad iwis n lḥsn albnsir. lli iluln asggʷas n 1937 t ɣ udwwaṛ n tmsult ɣ tqbilt n ilbnsirn, iffus n tɣrmtt n imi n tanut ɣ tsga n cicawa taɣiwant n tmzgadiwin, iɣra ɣ tmzgida lqʷṛan, tg tɣri nns tasgdant, lant tmdyazin nns kra n tmatarin n mayan.

  g usggʷas n 1961 t immudda ulbnsir s uliman, ɣ uliman aɣ tssfal tudrt nns tanaẓuṛt, ar ismurig ɣ iffuglutn d iwiz n imswwura imṛṛukin igan zɣ iffus n lmṛṛuk lli illan ɣ uliman.

  iwrrid s lmṛṛuk ɣ usggʷas n 1964, ig bab n umarg ig anaẓuṛ, g 1969 t iṛẓa lḥajj muḥmmad albnsir zɣ tmẓaḍin nns, ɣ yat tmsart bahra ur ifulkin ɣ uɣaras, ig zɣ akud ann akucam zɣ iḍaṛn nns, tizi ann issfal unaẓuṛ albnsir ar ismurig waxxa s igiwr, ur as imdi ukucm f tẓuṛi  n uẓawan. yura timdyazin bahra ilan atig sul iddrn, isawl umarg nns f kigan n iskkinn d iwaliwn iglin askkil f tmɣnast d tsrtit d usgd d tudrt n umaziɣ akkʷ d tussna tamaziɣt awd  d imukrisn n tdmsa d tayri… tg tmagit d tutlayt timaziɣin, awttas nns mqquṛn ɣ mayan akkʷ.

  immut unaẓuṛ muḥmmad albnsir g wass 11 ɣ wayyur n nuwanbir 1989. ifl d amdyaz iggutn d talɣatin n umarg ilan atig akswat.

  ig zɣ imɣnasn izwarn lli yusin anzgum n tmaziɣt d tussna nns d ufgan nns d wakal nns akkʷ.

  iga unaẓuṛ muḥmmad albnsir tinml n imɣnasn imaziɣn.

- taṛṛayst rqyya talbnsirt :

  tga rqyya talbnsirt, yat tnaẓuṛt lli igan titrit ɣ gr taṛṛaysin n uẓawan amaziɣ, illa dars uggar n 800 n talɣat. talɣat lli dars izwarn tla azwl n (ttaksi).

   tga illis n ilbnsirn, tga tigigilt mmi tmmut immis, itahl babas tg tt tmɣart n babas ɣ tmmara d tkrrayt d tguḍi, iri babas ad s tt istahl tg sul tazzant, trwl as, ig uwtay nns akud ann 14 n usggʷas.

   tammara ad ad zɣ tlul tnaẓuṛt rqyya talbnsirt, tullist n tudrt nns akkʷ, tura tt ɣ yan udlis n umdyaz, tsman gis timdyazin nns lli ɣ tsawl f tudrt nns, ilan azwl : (adlis n tudrt inu).

   tga rqyya talbnsirt tanaẓuṛt zɣ usggʷas n 1970 t, tlmd amarg n tirruysa zɣ : muḥmmad bunṣiṛ, ɛbd llah bn dris, sɛid actuk…

- amara d umdyaz muḥmmad lmsɛudi .


إرسال تعليق

شاركنا برأيك, رأيك يهمنا.

أحدث أقدم